Latvijas iedzīvotāji sāk arvien vairāk pārdomāt savus ikdienas pārvietošanās paradumus. Bankas “Citadele” apkopotie dati rāda, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 23% cilvēku tagad retāk izmanto automašīnu.
Daļa sabiedrības ir kļuvusi piesardzīgāka un pat veido nelielas degvielas rezerves, cerot tā pasargāt sevi no neparedzētām cenu svārstībām nākotnē.
Šīs izmaiņas tiešā veidā atspoguļo to, kas pašlaik notiek enerģētikas tirgū. TV24 raidījumā “Naudas cena” nozares eksperti un politiķi dalījās pārdomās par to, kāpēc energoresursu cenas ir tik nemierīgas un ko mums gaidīt no nākamās apkures sezonas.
Kāpēc cenas joprojām ir tik augstas?
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jurģis Miezainis skaidro, ka enerģijas tirgus nav spējīgs acumirklī reaģēt uz izmaiņām pasaulē. Patēriņu nav iespējams samazināt vienā mirklī, tiklīdz rodas kādas grūtības. Ja globālajās piegādes ķēdēs rodas pat neliels pārrāvums, piemēram, pazūd 10 vai 20 procenti no kopējā apjoma, tas uzreiz rada milzīgu spiedienu uz cenām tajās vietās, kur degviela vai gāze vēl ir pieejama.
Šobrīd tirgus situācija ir tāda, ka par pieejamajiem resursiem notiek sava veida cīņa. Uzvar tie, kuri ir gatavi maksāt vairāk, un tas neizbēgami dzen uz augšu izmaksas visiem pārējiem patērētājiem.
Vecās cenas atpakaļ vairs negaidām
Lai gan pēdējā laikā degvielas cenas ir nedaudz nokritušās un situācija šķiet stabilāka, Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs aicina nelolot liekas cerības. Eksperti norāda, ka atgriešanās pie vecajām, zemajām cenām, kuras mēs visi labprāt redzētu degvielas uzpildes stacijās, visticamāk, nenotiks.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, pasaulē joprojām valda politiska neprognozējamība, kas ietekmē tirgus stabilitāti. Otrkārt, daudzviet ir bojāta svarīga infrastruktūra, kuras atjaunošana prasa laiku un līdzekļus. Tāpat arī apdrošināšanas izmaksas sūtījumiem ir kļuvušas dārgākas, un tas viss galu galā tiek ierēķināts tajā summā, ko redzam savos rēķinos vai uz cenu zīmēm.
Ziema un vietējie energoresursi
Runājot par nākotni, prognozes liecina, ka nākamajā ziemā jārēķinās ar augstākām cenām par elektrību un siltumu. Daudz kas būs atkarīgs no laikapstākļiem – ja ziema būs barga, pieprasījums pēc siltuma pieaugs un izmaksas var būt vēl lielākas.
Tomēr Latvijai ir arī savas priekšrocības. “Latvenergo” vadītājs Mārtiņš Čakste uzsver, ka mūsu valsts enerģētikas politika atšķiras no kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš pieņemtie lēmumi par termoelektrocentrāļu jeb TEC izveidi un modernizāciju ir izrādījušies pareizi. Tieši šīs stacijas palīdzēja nodrošināt Latviju ar nepieciešamo enerģiju aizvadītajā aukstajā ziemā.
Mēs šobrīd spējam sevi diezgan labi nodrošināt, pateicoties esošajām TEC un hidroelektrostacijām (HES). Taču ar to vien nepietiek, lai ilgtermiņā saglabātu neatkarību un stabilas cenas. Tāpēc pašlaik arvien vairāk tiek domāts par jaunu vēja parku un saules staciju būvniecību, kas ļautu mums pašiem ražot vēl vairāk tīras un lētākas enerģijas tepat uz vietas.
Latvijas degvielas uzpildes stacijās aprīļa sākums atnesa pamanāmas izmaiņas, jo stājās spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai. Daudzi autovadītāji ar nepacietību vēroja cenu tablo, cerot ieraudzīt zemākus ciparus jau pirmajās stundās. Tomēr realitātē aina izrādījās raiba – vienā vietā degviela kļuva lētāka, bet citur cena uz brīdi pat pakāpās uz augšu. Šāda situācija radīja neizpratni, kāpēc izmaiņas nenotika visur vienādi un uzreiz.
Kāpēc cenas mainījās tik atšķirīgi?
Galvenais iemesls nevienmērīgajam cenu kritumam 1. aprīļa rītā bija tirgotāju savstarpējā konkurence. Katrs uzņēmums reaģēja atšķirīgi, mēģinot piesaistīt klientus vai tieši otrādi – nogaidīt. Lai saprastu, vai degviela tiešām kļuvusi lētāka, ir svarīgi izvēlēties pareizo atskaites punktu.
Bieži vien cilvēki jauno cenu salīdzina ar tieši iepriekšējās dienas rādītājiem. Taču 31. martā vairāki degvielas tirgotāji rīkoja īpašas akcijas, kas mākslīgi samazināja cenu uz vienu dienu. Kad akcija beidzās, cena dabiski atgriezās iepriekšējā līmenī. Tāpēc objektīvāk ir salīdzināt 1. aprīļa cenas ar pirmdienu, 30. martu, kad tirgū vēl nebija sākies akciju drudzis un darbojās standarta izcenojumi.
Noliktavu krājumi un jaunie noteikumi
Vēl viens būtisks faktors ir likuma piemērošanas kārtība. Akcīzes nodokļa samazinājums neattiecas uz visu degvielu, kas jau ir ielieta degvielas uzpildes staciju pazemes tvertnēs. Jaunā, zemākā likme tiek piemērota tikai tajā brīdī, kad degviela tiek izvesta no lielajām akcīzes preču noliktavām.
Tas nozīmē, ka degviela, kas stacijās atradās jau marta beigās, joprojām ir aplikta ar veco, augstāko nodokli. Tirgotāji nevar vienā mirklī nomainīt visu savu esošo preci pret jauno. Tikai tad, kad stacijā tiek saņemta jauna dīzeļdegvielas krava, kas izvesta no noliktavas pēc 1. aprīļa, parādās reāla iespēja piemērot zemāko nodokļa likmi.
Laika nobīde un staciju aprite
Tā kā katrai degvielas uzpildes stacijai ir savs klientu loks un atšķirīgs degvielas patēriņa ātrums, cenas nevar mainīties visur vienlaicīgi. Kādā lielā un populārā stacijā krājumi beidzas ātrāk, un tur jaunā degviela parādās ātrāk. Turpretim mazākās stacijās, kur dīzeļdegvielu pērk retāk, vecākie krājumi var saglabāties pat vairākas dienas.
Protams, savu lomu spēlē arī kaimiņu stacijas. Ja viens tirgotājs savā rajonā izvēlas nolaist cenu ātrāk, lai nepazaudētu pircējus, pārējiem nākas pielāgoties. Viņi izvērtē savas rezerves un finansiālās iespējas, lai izlemtu, vai spēj sekot šim piemēram uzreiz vai arī nedaudz vēlāk. Šī procesa dēļ rodas zināma laika nobīde, kas katrā pilsētā vai pat ielā var izskatīties citādāk.
